Vai jūs esat aizdomājušies par to, kāpēc jūsu bērni nevēlas pavadīt laiku kopā ar jums? Varbūt tāpēc, ka kādreiz, kad viņi bija maziņi, mēs neatradām laiku, lai vienkārši pabūtu ar viņiem, atliekot visus savus darbus? Bērnība – tas ir pats maigākais un ievainojamākais laiks dzīvē.
Un ja mēs pirmajā vietā liekam ikdienas rūpes, tā vietā, lai liktu mūsu bērnu vajadzības, tad vai mums vispār ir tiesību prasīt, lai bērni savu laiku veltītu mums? Piedzemdēt bērnu un viņu nodrošināt – tas nenozīmē audzināt. Dot viņam nepieciešamās materiālās lietas, vai pamācīt ar vārdiem – tas nenozīmē audzināt. Bērniem nav vajadzīga audzināšana. Viņiem ir vajadzīga mīlestība.
Vai jūs dzirdat šo jautājumu tikpat bieži, kā to dzirdu es? Bērni grib ar mani pagulēt katru vakaru, jo viņiem patīk pavadīt laiku kopā ar mammu. Tā ir mana mīļākā frāze. Kāpēc? Ļaujiet man pastāstīt.
Mūsu bērniem ir 10, 7 ar pusi, 6 un 4 gadi. Ziniet, ko mūsu septiņgadīgais dēls man lūdz katru nakti, kad es nāku viņu iemidzināt?
“Mammīt, vai tu pagulēsi ar mani?”
Un man ir grūti domāt par to, ka lielākajā daļā vakaru es atbildēju:
“Tikai uz sekundīti, dārgais. Man ir jāpārliecinās, ka tavi brāļi un māsa arī ir aizmiguši. Man vajag satīrīt virtuvi. Man vajag pastrādāt pie maniem pierakstiem darbā. Tētis un es taisāmies pavakariņot”
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
